Projekti

“Kurzeme visiem”

Projekta mērķis: palielināt Kurzemes reģiona ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta īstenotājs: Kurzemes plānošanas reģions.

Projekta vadītāja: Sandra Miķelsone-Slava, tālr. +371 67331492, e-pasts: sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv

Projekta partneri: projekta īstenošanā iesaistīti 28 sadarbības partneri:

• visas Kurzemes reģiona pašvaldības;
• piecas citu plānošanas reģionu pašvaldības (Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes un Tukuma novadi un Jēkabpils pilsēta);
• valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā 6 filiālēm;
• visas bērnu aprūpes iestādes Kurzemē.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas vairākas savstarpēji saistītas darbības:

• izvērtētas personu ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni;
• izstrādāts reģiona DI plāns;
• izstrādāti priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu pārveidei par ģimeniskai videi pietuvinātu vietu;
• nodrošināta personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;
• sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi personām (t.sk. bērniem) ar invaliditāti;
• apmācīti speciālisti;
• izglītota un informēta sabiedrība.

Projekta rezultātā plānots:

• veikt individuālo vajadzību izvērtējumu 482 personām ar garīgā rakstura traucējumiem, 361 bērnam ar funkcionāliem traucējumiem un 128 institūcijas esošiem bērniem;
• izstrādāt Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, 5 bērnu aprūpes institūciju reorganizācijas plānus;
• patstāvīgai dzīvei sabiedrībā tiks sagatavotas 35 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros;
• 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, specialistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības;
• 350 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža”, dienas aprūpes centra un sociālas aprūpes pakalpojumus,
• veicināt audžuģimeņu un adoptētāju skaita palielinājumu un samazināt bērnu skaitu institūcijās;
• specialisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks:  no 2015. līdz 2023.gadam.

Projekta kopējas izmaksas: 8,29 milj. EUR, no kuriem 85% jeb  € 7,05 milj. ir ESF līdzfinansējums un 15% jeb € 1,24 milj. valsts budžeta līdzfinansējums.

2020. gada 16. novembrī svinīgi tika atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šie jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā personām un bērniem ar invaliditāti. Lasīt vairāk

2020.gada 6.jūlijā Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda organizēja tikšanos Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” ar Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvjiem un centra darbiniekiem. Tikšanās laikā notika iepazīšanās ar 5 personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, kuras izteikušas vēlmi no VSAC pāriet uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides, lai uzklausītu viņu vēlmes un atbildētu uz jautājumiem par dzīvi grupu dzīvoklī, darbošanos dienas centrā un specializētajā darbnīcā. Pārejas procesā iesaistītās puses arī pārrunāja, kādas ir šo cilvēku vajadzības un kā sadarboties, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo atbalstu šī lielā soļa veikšanā uz patstāvīgāku dzīvi.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura klātesošos īsi iepazīstināja ar projektu un tā mērķiem. Viņa arī uzsvēra, ka Saldus būs pirmā pašvaldība Latvijā, kura deinstitucionalizācijas procesa ietvaros ar sociālo mentoru piesaisti nodrošinās personu ar GRT pāreju no aprūpes sociālās aprūpes iestādē uz dzīvi sabiedrībā, un šai pieredzei varēs sekot un no tās mācīties arī citi.

Sociālais mentors būs nozīmīgs personas ar GRT atbalsts, jo pārejas laikā sekmēs viņa iekļaušanos sabiedrībā, veicinās nepieciešamo iemaņu, pašaprūpes un patstāvības prasmju attīstību caur ikdienas aktivitātēm, kā arī palīdzēs veidot izpratni par pieejamo atbalstu dažādās dzīves situācijās.  Ņemot vērā, ka grupu dzīvokļu izveide Saldus novadā plānota šī gada rudenī un tajos dzīvos un nepieciešamo atbalstu saņems arī no VSAC uz dzīvi sabiedrībā pārgājušās 5 personas ar GRT, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sāks aktīvu sociālo mentoru piesaisti, tuvākajā laikā izsludinot vakances. Savukārt Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās Saldus novada pašvaldības piesaistīto sociālo mentoru un VSAC speciālistu apmācības, lai viņi varētu nodrošināt personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejas procesā.

Turpinājumā Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvji pastāstīja par veidojamo infrastruktūru personām ar GRT Saldus novadā un arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.  Šobrīd vēl VSAC esošajām personām bija daudz jautājumu par ikdienas dzīvi grupu dzīvoklī, to iekārtojumu un aprīkojumu. Tāpat viņi aktīvi interesējās, kāda ir kultūras dzīve attiecīgajā Saldus novada daļā, kādi pakalpojumi tur pieejami, tai skaitā, kuri ģimenes ārsti ir atbildīgi par attiecīgās apkārtnes iedzīvotājiem, un Sociālā dienesta darbinieki viņiem labprāt sniedza atbildes.

Kad personas ar GRT bija uzdevušas visus sev interesējošos jautājumus un devušās tālāk savās ikdienas gaitās, pārējie tikšanās dalībnieki vēlreiz pārrunāja, kā iesaistītajām pusēm – Saldus novada pašvaldībai, VSAC “Kurzeme”, Kurzemes plānošanas reģionam – labāk sadarboties, lai nodrošinātu šīm 5 personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejai uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā.

Saldus novadā tiks izveidoti 3 grupu dzīvokļi, nodrošinot iespēju dzīvot sabiedrībā 24 personām ar GRT, tai skaitā 19 jau pašvaldībā dzīvojošām personām ar GRT un 5 personām ar GRT, kuras šobrīd saņem pakalpojumus VSAC “Kurzeme” filiālē “Iļģi. Saldus novadā tiks izveidota arī specializētā darbnīca, kur iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas kokapstrādē, šūšanā un teritorijas labiekārtošanas jeb apzaļumošanas darbos varēs kopumā 27 personas ar GRT, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, investējot aptuveni 7,3 miljonus eiro ERAF, valsts un pašvaldības līdzekļu, jauni sociālie pakalpojumi personām ar GRT, bērniem ar FT un bērnu aprūpes iestādēs esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizpute, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

 

Mīts Nr.1:  Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

 

Mīts Nr.2:  Visi viņi tādi jau piedzimst.

Nereti garīga rakstura traucējumi tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.3:  Ar viņiem nav iespējams normāli sazināties!

Cilvēki ar GRT var uzvesties dažādi, piem., draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam vai situācijai. Ir iespējama ikdienišķa saziņa, zinot un pieņemot katra cilvēka paradumus un saziņas īpatnības.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.4: Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!

Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem.,  ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts. Nr.5: Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus!

Patiesībā ikvienam ir nepieciešama kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība, arī cilvēkiem ar GRT. Katra cilvēka patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties sabiedrībā, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

05.11.2019.

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

• aprūpi mājās;
• īslaicīgu sociālo aprūpi;
• speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
• atbalsta grupas un grupu nodarbības;
• pakalpojumus dienas aprūpes centros;
• pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
• pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

INFOGRAFIKA LEJUPIELĀDEI .PDF FORMĀTĀ

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja: Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv

2019.gada 2.oktobrī

Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.
Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus  vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.
Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.

Šobrīd plānotais sarunu vakaru norises kalendārs pieejams https://agenturakurzeme.lv un http://kurzemevisiem.lv  mājas lapās.

 Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par projektu: www.kurzeme.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Par Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru “Liepāja”
Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja”, Brīvības iela 9, Liepājā un citur Kurzemē, nodrošina dažādus sociālus pakalpojumus (ģimenes asistents, agrīnās intervences pakalpojums), kā arī nodrošina atbalsta pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem (atbalsta grupas, psihologa konsultācijas); nodrošina topošo adoptētāju un audžuģimeņu mācības.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv

25.06.2019.

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.
“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.
Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.
“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.
Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.
Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv
Izziņai:
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste