Projekti

Projekts “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.


Pamatinformācija par projektu “Kurzeme visiem”

Projekta logo

“Kurzeme visiem”

Projekta mērķis: palielināt Kurzemes reģiona ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Projekta īstenotājs: Kurzemes plānošanas reģions.

Projekta vadītāja: Sandra Miķelsone-Slava, tālr. +371 67331492, e-pasts: sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv

Projekta partneri: projekta īstenošanā iesaistīti 28 sadarbības partneri:

  • visas Kurzemes reģiona pašvaldības;
  • piecas citu plānošanas reģionu pašvaldības (Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes un Tukuma novadi un Jēkabpils pilsēta);
  • valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā 6 filiālēm;
  • visas bērnu aprūpes iestādes Kurzemē.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas vairākas savstarpēji saistītas darbības:

  • izvērtētas personu ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni;
  • izstrādāts reģiona DI plāns;
  • izstrādāti priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu pārveidei par ģimeniskai videi pietuvinātu vietu;
  • nodrošināta personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;
  • sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi personām (t.sk. bērniem) ar invaliditāti;
  • apmācīti speciālisti;
  • izglītota un informēta sabiedrība.

Projekta rezultātā plānots:

  • veikt individuālo vajadzību izvērtējumu 482 personām ar garīgā rakstura traucējumiem, 361 bērnam ar funkcionāliem traucējumiem un 128 institūcijas esošiem bērniem;
  • izstrādāt Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, 5 bērnu aprūpes institūciju reorganizācijas plānus;
  • patstāvīgai dzīvei sabiedrībā tiks sagatavotas 35 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros;
  • 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, specialistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības;
  • 350 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža”, dienas aprūpes centra un sociālas aprūpes pakalpojumus,
  • veicināt audžuģimeņu un adoptētāju skaita palielinājumu un samazināt bērnu skaitu institūcijās;
  • specialisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Projekta ieviešanas laiks:  no 2015. līdz 2023.gadam.

Projekta kopējas izmaksas: 8,29 milj. EUR, no kuriem 85% jeb  € 7,05 milj. ir ESF līdzfinansējums un 15% jeb € 1,24 milj. valsts budžeta līdzfinansējums.


Vairāk informācijas par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/
Projekta mājas lapa: www.kurzemevisiem.lv


Buklets “Projekta “Kurzeme visiem” apmaksāti pakalpojumi”


Projekta aktualitātes

Saldū tapuši jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem

2020. gada 16. novembrī svinīgi tika atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šie jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā personām un bērniem ar invaliditāti. Lasīt vairāk


Pārrunā nepieciešamo atbalstu personu ar GRT pārejai uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā

2020.gada 6.jūlijā Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda organizēja tikšanos Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” ar Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvjiem un centra darbiniekiem. Tikšanās laikā notika iepazīšanās ar 5 personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, kuras izteikušas vēlmi no VSAC pāriet uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides, lai uzklausītu viņu vēlmes un atbildētu uz jautājumiem par dzīvi grupu dzīvoklī, darbošanos dienas centrā un specializētajā darbnīcā. Pārejas procesā iesaistītās puses arī pārrunāja, kādas ir šo cilvēku vajadzības un kā sadarboties, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo atbalstu šī lielā soļa veikšanā uz patstāvīgāku dzīvi.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura klātesošos īsi iepazīstināja ar projektu un tā mērķiem. Viņa arī uzsvēra, ka Saldus būs pirmā pašvaldība Latvijā, kura deinstitucionalizācijas procesa ietvaros ar sociālo mentoru piesaisti nodrošinās personu ar GRT pāreju no aprūpes sociālās aprūpes iestādē uz dzīvi sabiedrībā, un šai pieredzei varēs sekot un no tās mācīties arī citi.

Sociālais mentors būs nozīmīgs personas ar GRT atbalsts, jo pārejas laikā sekmēs viņa iekļaušanos sabiedrībā, veicinās nepieciešamo iemaņu, pašaprūpes un patstāvības prasmju attīstību caur ikdienas aktivitātēm, kā arī palīdzēs veidot izpratni par pieejamo atbalstu dažādās dzīves situācijās.  Ņemot vērā, ka grupu dzīvokļu izveide Saldus novadā plānota šī gada rudenī un tajos dzīvos un nepieciešamo atbalstu saņems arī no VSAC uz dzīvi sabiedrībā pārgājušās 5 personas ar GRT, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sāks aktīvu sociālo mentoru piesaisti, tuvākajā laikā izsludinot vakances. Savukārt Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās Saldus novada pašvaldības piesaistīto sociālo mentoru un VSAC speciālistu apmācības, lai viņi varētu nodrošināt personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejas procesā.

Turpinājumā Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvji pastāstīja par veidojamo infrastruktūru personām ar GRT Saldus novadā un arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.  Šobrīd vēl VSAC esošajām personām bija daudz jautājumu par ikdienas dzīvi grupu dzīvoklī, to iekārtojumu un aprīkojumu. Tāpat viņi aktīvi interesējās, kāda ir kultūras dzīve attiecīgajā Saldus novada daļā, kādi pakalpojumi tur pieejami, tai skaitā, kuri ģimenes ārsti ir atbildīgi par attiecīgās apkārtnes iedzīvotājiem, un Sociālā dienesta darbinieki viņiem labprāt sniedza atbildes.

Kad personas ar GRT bija uzdevušas visus sev interesējošos jautājumus un devušās tālāk savās ikdienas gaitās, pārējie tikšanās dalībnieki vēlreiz pārrunāja, kā iesaistītajām pusēm – Saldus novada pašvaldībai, VSAC “Kurzeme”, Kurzemes plānošanas reģionam – labāk sadarboties, lai nodrošinātu šīm 5 personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejai uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā.

Saldus novadā tiks izveidoti 3 grupu dzīvokļi, nodrošinot iespēju dzīvot sabiedrībā 24 personām ar GRT, tai skaitā 19 jau pašvaldībā dzīvojošām personām ar GRT un 5 personām ar GRT, kuras šobrīd saņem pakalpojumus VSAC “Kurzeme” filiālē “Iļģi. Saldus novadā tiks izveidota arī specializētā darbnīca, kur iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas kokapstrādē, šūšanā un teritorijas labiekārtošanas jeb apzaļumošanas darbos varēs kopumā 27 personas ar GRT, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, investējot aptuveni 7,3 miljonus eiro ERAF, valsts un pašvaldības līdzekļu, jauni sociālie pakalpojumi personām ar GRT, bērniem ar FT un bērnu aprūpes iestādēs esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizpute, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

 

Mīts Nr.1:  Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

 

Mīts Nr.2:  Visi viņi tādi jau piedzimst.

Nereti garīga rakstura traucējumi tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.3:  Ar viņiem nav iespējams normāli sazināties!

Cilvēki ar GRT var uzvesties dažādi, piem., draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam vai situācijai. Ir iespējama ikdienišķa saziņa, zinot un pieņemot katra cilvēka paradumus un saziņas īpatnības.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.4: Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!

Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem.,  ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts. Nr.5: Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus!

Patiesībā ikvienam ir nepieciešama kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība, arī cilvēkiem ar GRT. Katra cilvēka patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties sabiedrībā, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Infografika lejupielādei .pdf formātā

 

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem


Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

05.11.2019.

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

  • aprūpi mājās;
  • īslaicīgu sociālo aprūpi;
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumus dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumus grupu dzīvokļos.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

INFOGRAFIKA LEJUPIELĀDEI .PDF FORMĀTĀ

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja: Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv


Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

2019.gada 2.oktobrī

Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.
Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus  vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.
Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.

Šobrīd plānotais sarunu vakaru norises kalendārs pieejams https://agenturakurzeme.lv un http://kurzemevisiem.lv  mājas lapās.

 Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par projektu: www.kurzeme.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Par Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru “Liepāja”
Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja”, Brīvības iela 9, Liepājā un citur Kurzemē, nodrošina dažādus sociālus pakalpojumus (ģimenes asistents, agrīnās intervences pakalpojums), kā arī nodrošina atbalsta pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem (atbalsta grupas, psihologa konsultācijas); nodrošina topošo adoptētāju un audžuģimeņu mācības.

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv


Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

25.06.2019.

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.
“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.
Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.
“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.
Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.
Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv
Izziņai:
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste


Deinstitucionalizācijas plāns Kurzemei: infrastruktūras risinājumi un pilnveidoti sociālie pakalpojumi
21.12.2018.
Deinstitucionalizācijas plāns Kurzemei: infrastruktūras risinājumi un pilnveidoti sociālie pakalpojumi

Tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, Kurzemē pakalpojumus saņems 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un to ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus 198 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm un 341 personai ar garīga rakstura traucējumiem. Vismaz 58 bērniem, kas šobrīd uzturas bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam” (turpmāk – KPR DI plāns), jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 11 Kurzemes pašvaldībās. Lielākās investīcijas plānotas Liepājā, kur tiks uzcelts pilnīgi jauns māju komplekss, kurā 36 bērni no aprūpes centriem varēs uzturēties nelielās grupu mājās un jauniešu mājā, tā dzīvojot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Ventspilī plānots vērienīgs projekts, kur izremontētās telpās būs pieejami jau šobrīd ļoti pieprasītie Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” sniegtie pakalpojumi. Plašākās telpas dos iespēju sniegt daudzveidīgus pakalpojumus 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centrā tiks radīti apstākļi arī 40 personām ar garīga rakstura traucējumiem pavadīt saturīgi laiku, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā.

Arī Talsos, Saldū un Kuldīgā ir rasti kompleksi risinājumi dažādām iedzīvotāju grupām. Piemēram, Talsos, paplašinot un modernizējot esošās telpas, tiks izveidoti ērti grupu dzīvokļi novadniekiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiks organizētas specializētas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt darbam nepieciešamas iemaņas, tiks izveidota jauniešu māja. Tiks arī paplašināts pakalpojumu klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Arī tādas mazās pašvaldības kā Skrunda un Rucava ir aktīvi iesaistījušās  deinstitucionalizācijas procesā, paredzot īstenot vairākus jaunus pakalpojumus savu iedzīvotāju labklājībai. Piemēram, Skrundā, daudzdzīvokļu mājā izvietosies grupu dzīvokļi un netālu esošajā ēkā – dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Domājot par sociālā pakalpojuma saņēmēju ērtībām, plānots uzlabot piekļuvi telpām.

Kopumā visu KPR DI plānā iekļauto vajadzību apzināšanai un pakalpojumu plānošanai tika veikta pieteikto personu un bērnu individuālus vajadzību izvērtēšana, noteikti un ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām apspriesti iespējamie risinājumi pakalpojumu nodrošināšanai. Interese par KPR DI plāna izstrādi bija liela, piemēram, tā izstrādes laikā tika saņemti vairāk nekā 500 ierosinājumi un komentāri. Iesaistīto pušu kopīgās diskusijās tika rasti pieņemamākie risinājumi, kas ļaus spert būtisku soli uz priekšu centienos nodrošināt mūsdienīgu sociālo pakalpojumu pieejamību visiem.

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”
Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros iepazīst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi Rīgā

06.11.2018.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros iepazīst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi Rīgā

31.10. – 01.11.2018. Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju, valsts sociālās aprūpes centru un mediju pārstāvji projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā.

Šis ir jau trešais projektā “Kurzeme visiem” organizētais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā īpaši tika aicināti piedalīties to Kurzemes pašvaldību pārstāvji, kur pēc reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas aktīvi turpināsies darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides un nepieciešamās infrastruktūras attīstības.

Pirmajā dienā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja rehabilitācijas centru “Poga”,  kustību “Plecs” un divas pakalpojumu sniegšanas vietas – dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu māju “Mēness māja”, ko izveidojusi biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Otrajā dienā dalībnieki turpināja viesoties biedrības grupu dzīvoklī “Šūpoles” un iepazina nodibinājuma “Fonds Kopā” grupu dzīvokli un specializētās darbnīcas, kā arī biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centru un sveču darbnīcu.

Šo organizāciju pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus pieredzes brauciena dalībniekiem vēl sekmīgāk attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savās pašvaldībās.  Kurzemē atbilstoši deinstitucionalizācijas plānam paredzēts pilnveidot pakalpojumus un izveidot dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.

Vērtīga pieredze katrā no viesošanās vietām

Rehabilitācijas centrs “Poga” – iespēja veikt pirmreizējo bērna veselības stāvokļa novērtējumu bez maksas

Rehabilitācijas centrs “Poga” jau trīs gadus sniedz ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Brauciena dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par centra darbību no tā dibinātājas un vadītājas Rūtas Dimantas stāstījuma, iepazīties ar centrā izmantotajām inovatīvajām metodēm, tai skaitā G-EO System gaitas rehabilitācijas robotu, kas trenē un nepieciešamības gadījumā arī veido gaitu, un TheraSuit intensīvo fizioterapijas metodi centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. Rūta Dimanta uzsvēra, ka ir būtiski sākt darbu ar bērnu pēc iespējas agrāk, jo tad iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc centrā izveidota agrīnās rehabilitācijas programma “Podziņa” bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Rehabilitācijas centrs piedāvā bezmaksas bērna veselības stāvokļa pirmreizējo novērtēšanu. To veic četru speciālistu komanda – rehabilitologs, neirologs, fizioterapeits un ergoterapeits – un pēc pirmreizējās novērtēšanas tiek sagatavota rekomendācija par atbilstošākajām rehabilitācijas metodēm centrā “Poga” vai kādā citā iestādē. Šim pakalpojumam iespējams pieteikties, kad saņemts ģimenes ārsta nosūtījums, pa tālruni: 28452200.
Vairāk par rehabilitācijas centru “Poga”

“Plecs” – kustība un atbalsts, lai katram bērnam būtu ģimene
Turpinājumā pieredzes brauciena dalībnieki kustībā “Plecs” iepazinās ar to piedāvātajām plašajām atbalsta iespējām un pakalpojumiem cilvēkiem, kas vēl apsver domu, ir pieņēmuši lēmumu, jau ieguvuši aizbildņa, adoptētāja, viesģimenes vai audžuģimenes statusu, vai uzņēmuši ģimenē bērnu.

Tikšanās laikā dalībnieki uzzināja arī par kustības rīkotajām nometnēm, kur neformālā gaisotnē var tikties ģimenes un bērnunama bērni, lai viens otru labāk iepazītu. Kā uzsver “Plecs” pārstāvji, abpusējā iepazīšanās veicina bērnunamu bērnu nonākšanu ģimenē.

Pieredzes brauciena dalībnieki uzklausīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes stāstījumu par izmaiņām bērnu aprūpes centrā Kapseļu ielā. Tas piesaistījis brīvprātīgā darba veicējus un sācis organizēt pasākumus plašākai sabiedrībai, lai veicinātu centrā dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs.

Vairāk par kustību “Plecs”

“Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” – jau vairāk kā 20 gadus

Pirmās dienas noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu dzīvokli personām ar garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja”. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1990.gadā un tā kā sabiedriska organizācija rūpējas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm.

Dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” apmeklē 48 personas ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Tā apmeklētāji lietderīgi un interesanti pavada laiku dažādās aktivitātēs, apgūst iemaņas darbnīcās, kā arī dodas ceļojumos un ekskursijās.

Kompleksā “Mēness māja” ir dienas centrs un grupu dzīvoklis, kuru par savām mājām sauc 14 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Viņi ik dienas saņem sev nepieciešamo atbalstu un apgūst ikdienas dzīvei nepieciešamās prasmes.

Otrās dienas rīts pieredzes brauciena dalībniekiem sākās ar biedrības grupu dzīvokļa “Šūpoles” apmeklējumu, kur dzīvo 13 jaunieši ar vieglākiem garīga rakstura traucējumiem. Šie jaunieši lielākoties strādā dažādos uzņēmumos, mācās vai apmeklē kādu no dienas centriem, tāpēc ikdienā sniegtais biedrības darbinieku atbalsts koncentrējas uz palīdzību budžeta un sadzīves plānošanā, zāļu lietošanā, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanā.

Vairāk par “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””

Nodibinājums “Fonds Kopā” – veļas mazgātava un šūšanas darbnīca

Nodibinājums “Fonds Kopā” jau 20 gadus personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī un specializētās darbnīcās, lai sekmētu viņu integrēšanos sabiedrībā. Fonda grupu dzīvoklī, kurā viesojās pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, dzīvo un sev nepieciešamo atbalstu saņem 24 cilvēki ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Fonda šūšanas darbnīcā ļoti nozīmīga ir augsta kvalitāte, jo tās izstrādājumi – somas, maisiņi, cimdi un citi – ir pieejami dažādos veikalos visā valstī un tos var iegādāties gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvijas viesi. Darbs specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīgs, jo ļauj iemācīties darba ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Fonda “Kopā” telpās izveidota arī veļas mazgātava, kurā grupu dzīvoklī dzīvojošie apgūst prasmes, sniedzot veļas mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas pakalpojumus apkārtējo māju iedzīvotājiem, patversmei un sociālās aprūpes centram.

Kā uzskata fonda vadītāja Tamāra Vahļina, var izdarīt visu, ja vien esi pārliecināts, ko gribi sasniegt. Vairāk par “Fonds Kopā”

“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” – katrs var būt produktīvs

Pēdējā viesošanās vieta pieredzes brauciena dalībniekiem bija  biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centrs un sveču darbnīca.  Kā norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, ikvienam cilvēkam var atrast produktīvu aktivitāti, tāpēc biedrība  dienas centra apmeklētājiem – kopumā 22 personām ar smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem – ar dažādām nodarbēm palīdz gatavoties neatkarīgākai dzīvei.  Lai to paveiktu, daudz tiek strādāts ar pašaprūpes uzlabošanu, īstenotas dažādas kognitīvas aktivitātes, tāpat tiek attīstītas nodarbinātībai nepieciešamās iemaņas sveču darbnīcā, kur pakalpojuma saņēmēji darina visdažādāko formu, izmēru un krāsu sveces, tai skaitā īpaši veltītas Latvijas simtgadei. Sveces kā augstas kvalitātes suvenīri tiek iegādātas  un pasniegtas Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem dažādos svētkos.

Interesentiem bija iespēja aplūkot arī biedrības izveidoto grupu dzīvokli, kurā dzīvo 14 cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, kas lielākoties strādā vai apmeklē dienas centru. Biedrības pārstāvji sniedza atbildes uz pieredzes brauciena dalībnieku jautājumiem par pieredzi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā konsultēt pašvaldības.

Vairāk par “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.

Informāciju sagatavoja: 
Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 26454574; laura.homka@kurzemesregions.lv
Rīga, Valguma iela 4a, LV-1048
www.kurzemesregions.lv


Tiek plānoti jauni sociālie pakalpojumi un atbalsta iespējas Kurzemē

Tiek plānoti jauni sociālie pakalpojumi un atbalsta iespējas Kurzemē

Kopš pagājušā gada nogales Latvijā ir uzsākts deinstucionalizācijas (DI) process ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. DI Kurzmē tiek īstenots ar ESF līdzfinansējuma palīdzību Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Projektu ievieš sadarbībā ar 22 partneriem – 19 Kurzemes pašvaldībām, tai skaitā Saldus pašvaldību, VSAC “Kurzeme” un 4 bērnu namiem. Projekta “Kurzeme visiem” finansējums un tā ietvaros atbalsts pašvaldībām un mērķgrupām būs pieejams līdz 2022. gadam.

16.03.2016. Kuldīgā notika visu DI virzībā Kurzemē iesaistīto partneru tikšanās, pulcējot 45 dalībniekus no Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Liepājas, Mērsraga, Nīcas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldībām, kuras pamatā pārstāvēja sociālo dienestu, bet līdzi darbojās arī citi pašvaldību darbinieki. No valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Kurzeme” piedalījās vadības pārstāvji un tā 6 filiāļu – Aizvīķi”, “Dundaga”, “Gudenieki”, “Ilģi”, “Liepāja”, “Veģi”- darbinieki, bet bērnu aprūpes iestādes (BSAC) pārstāvēja vadība vai darbinieki no Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta bērnu nama, Talsu novada Strazdes bērnu nama, Ventspils pilsētas sociālās aprūpes nama “Selga” un Ventspils novada bērnu nama “Stikli”.  Līdzi darbojās arī Vaiņodes internātpamatskolas pārstāvis.

Tikšanās laikā tika sniegta pamatinformācija par DI procesu, par projektu un tā mērķgrupām, ESF līdzfinansējuma ietvaros paredzētajām aktivitātēm un 2016.gada darbiem.

Deinstucionalizācijas un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzētās aktivitātes būs pieejamas šādām iedzīvotāju grupām:

  • pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kurām ir I un II grupas invaliditāte un, kuras šobrīd dzīvo VSAC vai, kuras potenciāli varētu nonākt VSAC;
  • bērniem līdz 18.g.v., kuri atrodas bērnu namos jeb ārpusģimenes aprūpes institūcijās;
  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm;
  • potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm.

Galvenais 2016. gada uzdevums deinstucionalizācijas ietvaros Kurzemē ir izvērtēt mērķgrupu vajadzības un vēlmes, un tā rezultātā izstrādāt katram individuālu atbalsta plānu. Balstoties uz mērķgrupas vajadzību un nepieciešamā atbalsta izvērtējumu un esošās situācijas pašvaldībās analīzi, līdz gada beigām paredzēts izstrādāt Kurzemes reģiona kopējo deinstucionalizācijas plānu, kā arī visu Kurzemē esošo BSAC reorganizācijas plānus. Labklājības ministrija DI ietvaros Kurzemē ir plānojusi reorganizēt arī vienu no 6 VSAC “Kurzeme” filiālēm, konkrēto filiāli paziņojot līdz 31.martam.

Pēc reģionālā DI plāna izstrādes, tajā iekļautos risinājumus ņems vērā, plānojot Eiropas Reģionaļās attīstības fonda (ERAF) pieejamo finansējumu pašvaldībām infrastruktūras un jaunu pakalpojumu izveidei. Tādējādi plānots palīdzēt tām personām ar GRT, kuras vēlēsies uzsākt patstāvīgāku dzīvi ārpus ilgstošas aprūpes iestādēm, un bērniem BSAC, pārveidojot tos par ģimeniskai videi pietuvinātiem.  Tiek plānots personām ar GRT nodrošināt tādus nepieciešamos sabiedrībā balstītos pakalpojumus, kā aprūpe mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus un īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus. Ja nepieciešamas tiks sniegts atbalsts vai konsultācijas individuāli vai grupās. Savukārt, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem būs nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, konsultāciju veidā un cita veida atbalsta pakalpojumi, piemēram, aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 4 gadu vecumam un “atelpas brīža” pakalpojums.

Jau šobrīd pašvaldības, kuras ir noslēgušas sadarbības līgumus projekta “Kurzeme visiem” ieviešanā, var piedāvāt aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu līdz 50h nedēļā, bet “atelpas brīža” pakalpojums tiek piedāvāts bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm. Tā būtība ir piedāvāt īslaicīgu – līdz 30 dienām gadā – aprūpi jebkura vecuma bērnam ar invaliditāti un palīdzību ģimenei, kurai darba vai citu apstākļu dēļ (piemēram, komandējums, bēres) ir jādodas izbraukumā. Aprūpes un „atelpas brīža” pakalpojumus var pieprasīt pašvaldības sociālajā dienestā, kas atbilstoši individuālajai situācijai un saskaņojot ar Kurzemes plānošanas reģionu, to piešķirs un organizēs tā sniegšanu.

Klātesošie tika detalizētāk iepazīstināti ar 2016. gada apjomīgākās aktivitātes – mērķgrupu vajadzību izvērtēšanas un individuālo atbalsta plānu izstrādes – organizēšanu. Šobrīd norit darbs pie iepirkuma sagatvošanas izvērtēšanas īstenotāju atlasei. Tiek plānots, ka izvērtēšanas process un individuālo atbalsta planu izstrāde sāksies vasaras vidū. Paredzēts, ka Kurzemē tiks izvērtētas kopumā 956 personas, no kurām 193 būs bērnu namu bērni, 416 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 347 personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Partneri vienojās, ka salīdzinoši vienkāršāk būs apzināt izvērtējamās personas ar GRT, kas dzīvo VSAC un izteiks vēlmi pāriet dzīvot pašvaldībā. Krietni sarežģītāk ir apzināt izvērtējamos bērnus ar FT un to ģimenes, jo nedz valstī, nedz pašvaldībās neeksistē šīs mērķgrupas uzskaite un kontaktinformācija. Kā viens no risinājumiem tika izvēlēta iespēja sadarboties ar vietējām nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Pēc vajadzību un ģimenes situācijas izvērtēšanas un individuālā atbalsta plāna izstrādes, bērni ar FT un viņu ģimenes varēs saņemt atbalsta plānā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bez maksas. Jāuzsver, ka atbalstu varēs saņemt arī bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes,  piemēram, tie var būt psihologa vai rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija vai izglītojošas atbalsta grupas.

Tikšanās noslēgumā visiem projekta partneriem tika piedāvāta iespēja – aicināt projekta “Kurzeme visiem” vadības grupas pārstāvjus uz pašvaldībām un iestādēm, lai detalizētāk pārrunātu neskaidros DI procesa un projekta ieviešanas jautājumus, tostarp pieaicinot darbiniekus un/vai mērķa grupu. KPR pārstāvji atzina, ka būtu vēlama savlaicīga tikšanās ar VSAC dzīvojošajām personām ar GRT, lai tās sagatavotu gaidāmajam izvērtēšanas procesam un informētu par plānotajiem jaunajiem pakalpojumiem.

Projektu “Kurzeme visiem”, līg.nr. (projekta nr. 9.2.2.1./15/I/004., finansē Eiropas Sociālais fonds un līdzfinansē Latvijas valsts.

Vairāk par deinstucionalizāciju Kurzemē un projektu “Kurzeme visiem”:
Inga Kalniņa, projekta vadītāja
Tel. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
m.t. 29811722, inese.silina@kurzemesregions.lv


Saldus sociālā dienesta darbiniekus sagatavo personu ar garīga rakstura traucējumiem izvērtēšanai un atbalsta plānošanai

Saldus sociālā dienesta darbiniekus sagatavo personu ar garīga rakstura traucējumiem izvērtēšanai un atbalsta plānošanai

Labklājības ministrija (LM) aprīlī ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 28 pašvaldībām, to vidū Saldus novadu,  par 40 sociālā dienesta  darbinieku sagatavošanu un iesaistīšanu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzību izvērtēšanā un individuālā atbalsta plānošanā, kā arī sociālā dienesta darba attīstībā, tādējādi nodrošinot kvalitatīva deinstitucionalizācijas* procesa ieviešanu Latvijā. 
No 28 sadarbības pašvaldībām Kurzemi pārstāv 5 pašvaldības – Liepāja, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadi, kopumā deleģējot 7 darbiniekus – no Liepājas sociālā dienesta 2, no Kuldīgas novada 2 un no Saldus, Talsu un Ventspils novada sociālajiem dienestiem pa 1 sociālajam darbiniekam.
Pašvaldību deleģētie 40 sociālie darbinieki līdz 22.aprīlim tika apmācīti darbam ar “Atbalsta intensitātes skala” metodiku, ko izstrādājusi un piedāvā ASV organizācija “Personu ar intelektuālajiem un attīstības traucējumiem Amerikas apvienība”. Apmācību nolūks ir profesionāli sagatavot darbiniekus reģionos, lai viņi pēc vienotas metodikas izvērtētu personu ar GRT vajadzības un atbilstoši tām sastādītu individuālus atbalsta plānus patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
Kurzemes reģionā apmācītajiem 7 sociālajiem darbiniekiem līdz 2016.gada beigām būs jāizvērtē 347 personas ar GRT reģionā un jāsastāda tām individuāli atbalsta plāni. Personu ar GRT izvērtēšana notiks projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kura mērķis ir īstenot deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē.
Pēc atbalsta plānu izstrādes apmācītie darbinieki turpinās profesionāli pilnveidoties LM organizētajos kursos, lai savas pašvaldības sociālajā dienestā ieviestu praksē apgūtās metodikas un sniegtu atgriezenisko saiti Labklājības ministrijai.

*deinstitucionalizācija – process, kura mērķis ir radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu Latvijā, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Plašāk par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē var uzzināt www.kurzemesregions.lv.

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
m.t. 29811722, inese.silina@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv